Salaca ir upe Ziemeļvidzemē. Tā ir 96 km gara, sākas no Burtnieku ezera un ietek Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī. Salacas krastos vairākās vietās ir skaisti sārta smilšakmens atsegumi, piemēram Pietraga Sarkanās klintis un Skaņaiskalns. Upē vairākās vietās krāces, ievērojamākās — pie Mērniekiem. Vasaras beigās ūdens līmenim krītoties, dziļums dažās platākajās vietās ir tikai ap 15 cm. Upei ir arī dziļi, lēni posmi. Vasarā ūdens Salacā dzidrs, silts, zied ūdensrozes. Sākot no Mazsalacas sākas Salacas ielejas dabas parks, visā tecējumā upe atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Mīt vairākas zivju sugas: augšdaļā — sapali, līdakas, ālanti, asari, lejasdaļā arī plauži, raudas. Pavasaros daudz vimbu, rudeņos lašveidīgo. Salacas krastos pie Staiceles regulāri pavasarī tiek rīkotas makšķerēšanas sacensības “Staiceles vimba”.